Āfrikas iedzimtais moderna sarga lomā

Ikšķilē skaistā privātmājā „Zaķu muiža” ar logiem uz Daugavu reizēm šūpuļkrēslā sēž un izlūko apkārtni ģimenes mīlule – Habīte. Viņa ir modernas suņu šķirnes – Rodēzijas ridžbeks – pārstāve.

Šo suni kā piemērotāko un drošāko savai ģimenei ar maziem bērniem pēc ilgstošiem meklējumiem atzina Kristīne Liberta.  

Āfrikas lauvu suns

Savannā klīstošais zvēru karalis pamana ko aizdomīgu. Viņa vērīgais skats atduras pret vairākiem slaidiem suņiem. „Kas šiem te meklējams”, spriež lauva. Un, kā nav bail rādīties acīs drosmīgajam zvēru pavēlniekam, atkal domīgs brīnās lauva. Taču, kamēr lauva aizdomājās, suņi savu darbu ir padarījuši – novērsuši dzīvnieka uzmanību, līdz piesteidzas mednieki. Tāda lūk, bija mūsdienu Rodēzijas ridžbeka senču nodarbošanās. Protama lieta – viltībā pārspēt varēja tikai aptvērīgākie un veiklākie no suņiem. Tādēļ arī ridžbekus uzskata par ļoti gudriem dzīvniekiem. Turklāt tādiem, kuri domā ar savu galvu – pieņem patstāvīgus lēmumus. Diemžēl dažiem ir maldīgs pieņēmums – ridžbeks ir mednieku suns, tad jau nikns un rējīgs sargs. Taču ridžbeki lauvu medībās bija tikai dzinēji, nevis uzbrucēji. Un otra ridžbeka funkcija bija Āfrikas cilšu iedzimtos – savus saimniekus apsargāt un pavadīt klejojumos.

Divi kroņi un zobena asmens

Katrai suņu šķirnei ir raksturīgas tikai sev piemītošās pazīmes. Rodēzijas ridžbeka galvenā iezīme (kas ir pamatā arī šķirnes nosaukumam) ir unikāla šķautne uz muguras – ridžs. Tā ir pretējā virzienā augoša apmatojuma josla, kas stiepjas pāri mugurai. Josla sastāv no blakus atrodošiem diviem kroņiem un tālāk stiepjošā apmatojuma josla, kura galā sašaurinās un atgādina zobena asmeni. Var likties – ridžs ir speciāli izveidota iezīme šķirnes prestiža celšanai. Taču patiesībā šī josla nav audzētāju untums. Ridžs dzīvniekiem ir saglabājies no saviem tālajiem senčiem. Audzētāji vienīgi uzlabojot un attīstot šo šķirni, vienmēr centušies saglabāt šo unikālo iezīmi.

Ilgais ceļš līdz vispārējai atzīšanai

Šīs šķirnes saknes meklējamas Dienvidāfrikā. Pirmie alu zīmējumi, kuros citu medību un dzinējsuņu vidū bija redzami arī vietējo cilšu četrkājainie mednieki ar ridžu uz muguras, datēti 4000 gadus pirms mūsu ēras. Klejojošās ciltis ar saviem četrkājainajiem pavadoņiem pārvietojās arvien vairāk uz dienvidiem, sasniedzot Tanzāniju un Rodēziju (tagadējo Zambabes teritoriju). Tolaik mājdzīvnieks bija zemāks augumā ap 45 cm. Un pirmie iebraucēji (vācieši, francūži un holandieši) ap XVI un XVII gadsimtu šos suņus raksturoja kā dīvaina izskata dzīvniekus ar neparastu zīmi – ridžu uz muguras. Tai pat laikā eiropieši apbrīnoja šo suņu sirsnīgo pieķeršanos cilvēkam.

Pāris gadsimtu laikā esošo iedzimto medību suni krustoja ar dažādu šķirņu darba un medību suņiem (mastifiem, buldogiem, seteriem, greihaundiem u.c.), kurus eiropieši atveda no dzimtenes. Rezultātā ieguva mūsdienu ridžbeka šķirni, kura pārmantoja šo suņu labākās iezīmes. Šķirnes izveidē un atzīšanā lielu darbu paveica Ričards Bārns. Pateicoties viņam arī 1924. gadā Rodēzijas ridžbeku oficiāli atzina Dienvidāfrikas suņu audzētavas savienība.

Habuces ķepa vēsturei

Savu izvēli par ridžbeku Kristīne Liberta pamato šādi: „Piemērotu sargu meklējām kādus trīs gadus un pēc tam vēl no audzētavas – gaidījām gadu. Par izvēli esam pat ļoti gandarīti. Liekas – labāk nemaz nav iespējams paveikties. Habītei priekš mājas sarga ir atbilstoši paliels augums un nopietns, svešiniekus respektējošs skatiens. Taču viņai ir ļoti mierīgs raksturs. Tā kā ridžbekam ir īss apmatojums, lielu daļu laika suns pavada iekšā. Līdz ar to piedalās mājas dzīvē un ir ideāls ģimenes kompanjons.” 

Rodēzijas ridžbeks Malozi Habiba (mājās mīļi dēvēts par Habīti, Habuci) pirms apmēram pusotra gada ir dzimusi Somijas audzētavā ļoti slavenu izstāžu čempionu vecāku ģimenē. Taču Habīte panākumu ziņā neatpaliek no vecākiem. Negarajā mūžā paguvusi plūkt uzvaras laurus turpat vai 30 izstādēs. Un viņas lielākais panākums jeb saimnieces vārdiem runājot: „Pasaules suņu izstādē 2006 Poznaņā kļūstot par Junioru klases Pasaules Uzvarētāju 2006 Habuce ir atstājusi savu ķepu vēsturē.”    

Habīte no „Zaķu muižas”

Habuce ieradās jaunajās mājās dažu mēnešu vecumā. Tai laikā vecākais dēls Leo vēl rāpoja un mācījās likt pirmos nedrošos soļus. Taču Habīte paātrināja šo procesu – ar degunu bakstot Leo pie dibenteļa. Un, lai suns mazajam nebakstītu, Leo bija spiests ātrāk iemācīties staigāt.

Habuce ar bērniem ir saradusi kā cimds ar roku. Viņa piemēram, gaida, vai tiešām Suņu dievs neapžēlosies un mazajiem pusdienojot nenokritīs kriksītis ēdamā. Pēc maltītes viņa gluži kā Šerloks Holms apskata bērnu krēsliņus, vai kādas drupatas nav palikušas. Tai pat laikā kucīte mierīgi pagaida, kamēr viņai iebērto ēdienu pirmie ar interesi apskata kaķene Nina Riči un bērni. Un tikai tad pieiet pie bļodas. Mazie zina – abi var mierīgi lēkāt sunim apkārt, kad tas nolicies pasnaust uz paklāja. Viņa pacietīs bērnu draiskošanos bez kādas īgņošanās un rūkšanas.    

ģimenes kompanjons – suns piedalās ģimenes dzīvē. Piemēram, sastāda kompāniju saimniekiem ejot pastaigā uz mežu, braucot ar slēpēm vai divriteni, tāpat mājiniekiem rosoties pa sētu. Liberti suni ņem līdzi arī braucot ciemos.

sargs un ziņotājs – savu pamatfunkciju – sargāt māju suns pilda godam. Ja Habuce neatrodas ārā, lielāko dienas daļu pavada uz dīvāniņa iepretim ārdurvīm un caur stiklu novēro pagalmu. Ja ierodas kāds nepazīstams, viņa nostājas pie durvīm (ja atrodas ārā, svešinieku sagaida uz lieveņa) un ziņo saimniekiem rejot. Viņa svešiniekam nemetīsies virsū, bet rejot sauks palīgā saimniekus. Arī ienākot pa durvīm, viņa ciemiņam netuvojas, bet gaida savējo reakciju.  

komforta mīlētāja un sapņotāja – Habucei ļoti patīk ērtības. Pa dienu viņa privatizēja jau minēto nelielo dīvānu iepretim ārdurvīm. Reizēm no šī sargposteņa viņa aiziet pasapņot uz šūpuļkrēslu iepretim lieliem logiem, no kuriem paveras skaists skats uz Daugavu. Suns labi apskata vai kāds zaķis, lapsa neskraida pa āru. Vai ar prieku ļaujas saules stariem. Zīmīgi – ridžbeki dievina siltumu un mīl sauļoties. Vasarā suņus nemoka karstums. Arī ziemā, izejot laukā viņa, ar labpatiku ļaujas skopajiem saules glāstiem. Habucei nav par karstu gulēt blakus arī degošam kamīnam.   

draugos ar mājdzīvniekiem – uz izstādēm dodas ar prieku, jo satiks savus daudzos foršos četrkājainos draugus. Tas šim pasākumam piedod īpašu garšu. Un iejūtoties jebkurā četrkājaino draugu kompānijā, viņa prot meistarīgi piesaistīt uzmanību tieši sev. Kopā ar citiem suņu mīļotājiem tiek svinētas suņu dzimšanas dienas svinības un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos. Mājās īpaša draudzība un sapratne Habuci saista ar balto kaķenīti Ninu Rici. Mincene garāmejot reizēm rotaļīgi iekož sunim astē. Habuce toties mēdz dot Ninai gan buču, gan viegli pazelēt kaķa kāju.

Kristīne Liberte iesaka ar ko jārēķinās:

* šo paliela auguma suni vēlams apmācīt labas uzvedības manierēm jau no mazotnes

* ridžbeks nemēdz pakļauties bez ierunām. Dzīvnieks iegaumēs komandas, ja tās viņam pasniegs rotaļas veidā un sunim būs interesanti. Habuce piemēram, ar prieku nodarbojas arī ar adžiliti

* ridžbeks prot par sevi parūpēties: māk attaisīt durvis, sev neatteiks panašķēties ar kādu gardumu no galda. Tādēļ saimnieku prombūtnes laikā vēlams dzīvniekam neļaut pilnu vaļu 

Rodēzijas ridžbeka (Rhodesian Ridgeback) šķirnes pazīmes:

Raksturs: sunim piemīt teicams sargāšanas instinkts, ir lojāls pret saimniekiem, nekļūst agresīvs. Suns atzīst saimnieku par līderu, pret svešinieku izturas uzmanīgi. Taču, saimnieku iedrošināts, pret atnācēju ir draudzīgs un laipns. Ātri iedzīvojas jaunā vidē. Viņa inteliģence un gudrība rada iespaidu, ka viņš ir kas vairāk kā dzīvnieks. Ridžbekam ir neatkarīgs raksturs, kas rada cieņu. Suns mīl patikt. Viņš būs cilvēka draugs, bet nekad – padevīgs kalps.

Balss: sunim piemīt dobja balss, kuru viņš liek lietā vien nepieciešamības gadījumā.

Apmatojums: īsais kažoks mēdz būt dažādu toņu (no gaišas līdz sarkanai) kviešu krāsā. Pieļaujama nedaudz balta krāsa krūšu rajonā un uz ķepām. Ja deguns ir melnā krāsā, uz sejas arī ir melna maska.

Svars: no 30 līdz 37 kg.

Izmēri (augums skaustā): 63 – 68 cm (suņiem), 61 – 66 cm (kucēm).

Nākamo suņu īpašnieku ievērībai!

Komentē Vija Klučniece, Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente

„Rodēzijas ridžbeks ir laba suņu šķirne. Dzīvnieks labprāt rotaļājas ar bērniem, viņiem pāri nedara. Taču ridžbeks nav domāts jebkuram cilvēkam, bet tādam, kurš suņa audzināšanai spēj veltīt laiku,” uzsver Vija Klučniece.

Uz šī šūpuļkrēsla sēž tikai Habuce.

Āfrikas lauvu suns ļoti labi ir iedzīvojies Kristīnes un Linarda ģimenē, kurā aug divi dēli Leo un Larss.

Habuce skrienot pakaļ mantiņai nelēkšo kā vairums suņu. Viņa, kā jau Āfrikas iedzimtā, palecas ar augstu gazeles cienīgu lēcienu hop un mantiņa ir rokā.

Sunenīte pozē  darbistabā, kur Libertu ģimenei ir ar dzīvnieku attēliem izlīmēta grīda

Habuces pusotra gada laikā iegūtās rozetēm un kausiem

DACE DEKSNE žurnālam Mans Nams Mana Pils